Our Fire Films

We’ve got a strange situation with the upcoming documentary short. One of our operators Lelde, who has contributed a lot to the project, wished to use the film for her bachelor’s work at the Latvian Academy of Culture, which I of course agreed to. At the final stages of editing the film she decided that it would be best for her if she edited the final version for herself. Apparently the Academy has certain expectations that differ from my editing techniques.

So currently we’re already editing two different versions of the film, because I am no student of the Academy and therefore not burdened by their expectations. Film making is my hobby not a profession exactly because I have certain expectations of artistic freedom.

I have given all the tapes and material to Lelde and am very eager to see what she’ll come up with and how her version of the film will differ from mine. Needless to say that this has given me added motivation to make lots of improvements to my version, and I hope that she feels the same way and that we’ll both benefit from this.

I think this beautifully illustrates the benefits of the Creative Commons way of doing things. There will be not one film, but two, and, hopefully, both will be better films than if just one was made with no friendly competition.

As I mentioned previously our film will be released under the Creative Commons BY-SA license. Release date: June 7, 2012 (the date after Lelde’s version shall be presented to the Academy).

I never thought that I’d be editing videos on a laptop. The usual opinion is that, among other things, the screen is too small and the hardware too incapable. True in part, but mobility is a great plus.

I bought a laptop for working on documents and browsing the internet mostly (Dell Vostro 3450), it has no video card, a 14″ screen and the processor is i3. So I was quite skeptical when I decided to try editing video on it. To my surprise my cheapish laptop turned out in practice to be more powerful than my 5 year old editing pc.

Because I’m very busy at work and like to spend time with my wife at home, I now edit mostly on the go, during the daily commute in the train and elsewhere. I have more free time, I am more mobile and the big screen is overrated – I can check the details later at home, but it doesn’t impact the real editing much. And I’ve become quite agile with the trackpad.

So I suggest you try editing on the laptop too, maybe it works for you.

Pat ja Tu kā autors neesi noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA par savu mantisko autortiesību izmantošanu, AKKA/LAA saskaņā ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu un 65.panta pirmās daļas 3.punktu var noteikt un iekasēt no citiem atlīdzību par Tavu darbu izmantošanu. Minētais attiecas uz Tevi, arī ja esi izpildītājs attiecībā uz Tavu izpildījumu.

Ja tas nav Tavās kā autora vai izpildītāja interesēs, aicinu saskaņā ar Autortiesību likuma 66.panta ceturto daļu paziņot atbilstošajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ka Tu atsakies no viņu pakalpojumiem arī iepriekš minētajā gadījumā. Pēc šāda uzteikuma attiecīgā organizācija vairs nebūs tiesīga noteikt mantisku atlīdzību par Tavu darbu izmantošanu, ne arī izsniegt licences par Tavu darbu izmantošanu.

Esmu sagatavojis arī attiecīga uzteikuma paraugu AKKA/LAA gadījumā: paraugs.doc.
Parauga tālākai izmantošanai nenosaku nekādus ierobežojumus, bet arī neuzņemos nekādu tiesisko atbildību par sekām. ;)

Ja esi nevis autors, bet (arī) izpildītājs, tad Tev šāda veida uzteikums ir jānosūta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA), reģ.Nr.40008042958, Mūkusalas ielā 42, Rīga, LV-1004.

p.s. Lūdzu skatīt komentārus.

Our short documentary on the reintegration of the mentally ill is nearly complete, but we won’t make our self-set deadline of early May. More likely the middle or the end of this month. Small touches here and there and lots of reviewing. But at least today was the first day when I thought of doing the end titles. The film will be in Latvian though, will be some time till we come up with English subtitles. The title currently is “Divas sejas” or “Two faces” and it is 40 minutes long.

Šis raksts ir kā turpinājums Avestra publicētā raksta Autortiesības un brīvā kultūra. Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas? iesāktajai diskusijai.

Ievads

Piekrītot minētā raksta autorei, ka Latvijā autortiesību regulējums ir novecojis un faktiski darbojas tikai autordarbu komerciālas izmantošanas un to pārvaldošo nevalstisko organizāciju interesēs, vēlos vērst uzmanību uz dažām papildus niansēm.

Raksta autore min, ka vairāk nekā 50 pasaules valstīs ar CC licencētus mākslas darbus drīkst izmantot komerciāli, ja vien autors to ir atļāvis. Latvija nav viena no šīm valstīm. Raksta autore minēto pamato ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu, kas nosaka, ka autors pats nedrīkst licencēt savus darbus, un tiesību administrēšana ir atļauta tikai kolektīvi. 

Šo viedokli pārstāv arī AKKA/LAA un LaIPA, to pamatojot ar Autortiesību likuma 63.panta piekto daļu un 52.panta pirmo daļu (LaIPA), kas nosaka, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par to darbu komerciālu izmantošanu, kā arī to, ka nav iespējams vienoties par pretēju kārtību.

Ņemot vērā minēto, piedāvāju papildus ieskatu Autortiesību likuma normu interpretācijā, kā arī piedāvāju nepieciešamos grozījumus likumā. 

Autortiesību likuma normas (šo sadaļu var nelasīt)

Konteksta nolūkos pieminēšu šādas likuma normas:

• 15.panta pirmās daļas 7.punkts nosaka autora tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā [visā pasaulē -aut.]  un individuāli izraudzītā laikā [jebkurā laikā - aut.].
• 15.panta ceturtā daļa nosaka autoram tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.
• 40.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka darba izmantotājam ir jāsaņem autora atļauja, kas var būt licences vai licences līguma veidā. Licences līgumu slēdz ar konkrētu darba izmantotāju, bet licenci izsniedz vienpersoniski, t.i., nav jāsaņem izmantotāja piekrišana.
• 42.pants paredz tiesības licencē noteikt darba izmantošanas noteikumus, tai skaitā, arī atlīdzību. Likums neaizliedz paredzēt, ka atlīdzība ir 0,00 Ls. Ir vienkāršā un ir kolektīvā licence. Kolektīvo licenci var izsniegt tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA, LaIPA) uzreiz par visu tās autoru darbu izmantošanu. Vienkāršo licenci par sava darba izmantošanu var izsniegt darba autors nenoteiktam skaitam darba izmantotāju.
• 43.pants paredz, ka jebkura licence ir izsniedzama rakstveidā. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam un Elektronisko dokumentu likumam arī elektronisks dokuments ir rakstveida, t.i., arī elektroniska licence. Dokumentu juridiskā spēka likums gan paredz, ka dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Tas nozīmē, ka, ja autors izdod elektronisku licenci, bet neparaksta to ar elektronisko parakstu, tā vienalga būs autoram saistoša un viņš nevarēs rīkoties pretēji šādā licencē noteiktajam, piemēram, iekasēt autoratlīdzību, ja būs no tās atteicies.
• 52.panta pirmā daļa attiecas tikai uz izpildītājiem un fonogrammu producentiem, kuriem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Ar komerciālu izmantošanu parasti saprot jebkādu izmantošanu, kas izmantotājam nes tiešu vai netiešu mantisku labumu. Tas ietver gan ieejas biļetes pasākumos, gan pasākumos izvietotās reklāmas, par kurām organizētājs saņem kaut kādu labumu no sponsoriem.
• 63.panta pirmā daļa nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Savukārt šī paša panta piektā daļa nosaka virkni darbu izmantojuma veidu, kuru administrēšanu var veikt tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
• 64.panta trešā daļa nosaka, ka attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.
• 65.panta pirmās daļas 3.punkts paredz kolektīvā pārvaldījuma organizācijai noteikt taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību.
• 66.panta ceturtā daļa nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem.

Secinājums

No minētajām likuma normām izriet, ka:

1. ievērojot likuma 15.panta ceturto daļu, likums liedz autoram izsniegt licenci darba izmantotājam likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos;
2. kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir tiesības noteikt taisnīgu atlīdzību par darba izmantošanu likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos, pat ja autors nav noslēdzis līgumu ar minēto organizāciju;
3. autoram ir tiesības aizliegt minētajai organizācijai izsniegt licences par viņa darbu izmantošanu arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Līdz ar to, ja autors publiski ir noteicis, ka viņam netiks nodarīts kaitējums, ja darbs tiks izmantots bez atlīdzības likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos, t.i., tas ir bezmaksas, manuprāt, kolektīvā pārvaldījuma organizācijai nav subjektīvo tiesību noteikt, ka kaitejums ir nodarīts. Tas ir, kolektīvā pārvaldījuma organizacijai,  aprēķinot no darba izmantotāja iekasējamo atlīdzību, ir jāņēm vērā autora tiesiskās intereses. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija to neņem vērā, manuprāt, autoram rodas prasījuma tiesība pret minēto organizāciju par nodarīta morālā kaitējuma atlīdzināšanu un trešajai personai (darba izmantotājam) par zaudējumu atlīdzināšanu.

Jebkurā gadījumā, ja autors vai izpildītājs ir tieši paziņojis organizācijai, ka viņš saskaņā ar likuma  66.panta ceturto daļu iebilst pret to, ka organizācija izsniedz licences par viņa darbu izmantošanu, pat ja nav noslēgts ar organizāciju līgums, organizācijai vairs nav tiesības iekļaut autora vai izpildītāja darbus tās izsniegtajās licencēs.

Tomēr šāda norma ir nepietiekama, jo likums turpina ierobežot autoru izsniegt Creative Commons līdzīgas licences, kuras darbotos arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Slēdziens

Attiecīgā situācija jebkurā gadījumā ir absurda. Ir skaidri redzams, ka Autortiesību likumā ir nepieciešami grozījumi, kas aktualizētu likuma normas atbilstoši autoru interesēm, t.i., atļaujot autoriem de jure izsniegt licences to darbu izmantošanai arī 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Ņemot vērā minēto, lai netiktu ierobežotas un aizskartas autoru tiesības, manuprāt, likumā jāparedz šāda veida grozījumi:

Lejuplādēt likumprojektu uz 14.05.2012.